Ankh Tumšās kultūras portāls
 Sākums   Forums   Raksti   Galerijas   Kalendārs   BUJ   Meklēt 
Skatīt privātās ziņasPieslēgties, lai pārbaudītu privātās ziņas   ReģistrētiesReģistrēties   Pieslēgties ar savu lietotājvārduPieslēgšanās
Zinātne un racionālisms

 
Iesniegt jaunu tēmu   Atbildēt uz tēmu    Sākums -> Forums -> Filosofija
<< Iepriekšējā tēma Parādīt paziņojumus no iepriekšējā:    Nākamā tēma >>
Autors Ziņojums
RavenX
Daudzrunātājs


Dzimums: Dzimums:Vīrietis
Vecums: 34
Pievienojies: 20/01/2009
Ziņojumi: 999
Cepumi: +26/–2

PaziņojumsZiņots: Sv 09 Maijs, 2010 17:51   Atbildēt ar citātu

Visai bieži tepat forumā var redzēt, pēc manām domām, stipri vienkāršota pasaules uzskata demonstrāciju. Šī uzskata ietvaros gan mūsdienu empīriskā zinātne, gan tādās filozofiskās pozīcijas kā fizikālisms un ontoloģiskais naturālisms (un daudz citu gudru vārdu) tiek uztvertas kā tiešas sekas racionālismam, tas ir, saprāta pielietošanai pasaules izskaidrošanā. Pie tam šādu pozīciju, racionālisma un zinātnes gandrīz vai "vienādošanu", neapzināti atzīst arī misticisma aizstāvji, kuri, vienādojot racionālismu ar materiālismu, ir spiesti vai nu nonākt pie secinājumiem, kas vai nu noliedz racionālismu kā ikdienas dzīves principu (pēc loģikas "zinātne nespēj izskaidrot visu noumenālo* realitāti, tātad labāk ir akli ticēt, nekā mēģināt analizēt savu ticību"), vai arī - un ne mazāk nepareizi - sagaida no empīriskās zinātnes garīgo teoriju pamatošanu. Visu šo uzskatu cēlonis? Racionālisma vienādošana ar materiālismu un citām no tā atšķirīgām lietām (nosacīti apzīmētām ar "ticība zinātnei").

[*] - pretstatā fiziskajai

Vai ir iespējama racionalitāte bez "zinātniskuma"? Jā. Nav nekā "zinātniska", piemēram, vēlmē "klausīties labu mūziku". Nav nekā zinātniska uzskatos par to, kā pareizi jāaudzina bērni. Taču šīm aktivitātēm nav jābūt pilnība neracionālām. "Par gaumi nestrīdas", tomēr gaume var būt slikta. Nav vispāratzītu zinātnisku pareizas audzināšanas metodiku, tomēr katru dienu viņus dauzot, bērnus par normāliem cilvēkiem droši vien izaudzināt neizdosies. Tā rīkoties ir neracionāli. Ticēt astroloģijai ir ne tikai "nezinātniski"; tas ir arī neracionāli. Un tas, pēc manam domām, ir ultimatīvais grēks.

Tajā pašā laikā, nav iespējams izvirzīt racionālus pamatus morālei, tieši tāpat kā nav iespējami racionālismā balstīti pamati pašam racionālismam. Līdzīgā veidā nevar racionāli pamatot “dzīves jēgu”. Vienam tā var būt ir: "eat, fuck and survive"; otram tā var būt ir: gavēt, atturēties, un gatavoties dzīvei pēc nāves. Nevienam no viņiem nevar būt objektīva taisnība. Racionālajam ir jābalstās iracionālajā, jo nekā cita, kur tam balstīsities, nav. Pārī “racionālisms-morāle” ietekmei jābūt vērstai pretējā virzienā - proti, racionālismu var pamatot caur morāli. Iracionāla rīcība parasti nav par sliktu pašam tās veicējam vai citiem tās skartajiem. Un tomēr, cilvēka dzīve pastāv tieši šajās nelielajās novirzēs no racionālisma, tieši tāpat kā renesanses meistaru gleznas savu unikalitāti iegūst tieši novirzoties no simetrijas, pat ja simetrijas tajās ir izmantota kā kompozīcijas pamatprincips.

Vai ir iespējama zinātne bez racionalitātes? Jā. Man ir pazīstami vairāki zinātnieki, kuri ir ticīgi, un (vismaz vienā gadījuma konkrēti zināms) noliedz arī evolūcijas teoriju. Vai tādā rīcība man šķiet neracionāla? Jā. Tomēr, šie cilvēki zinātnē ir sasnieguši daudz vairāk nekā jebkurš šī foruma apmeklētājs. Esmu dzirdējis pat par vienu zinātnieku, kurš ir veicis pētījumus un pat saņēmis apbalvojumus tieši evolūcijas teorijas jomā, tajā pašā laikā personīgajām vajadzībām šo teoriju noraidot. Tas pierāda, ka zinātni ir iespējams uztvert kā formāla sistēmu, kuras ietvaros viss tiek darīts pēc specifiskiem likumiem, pat tad, ja nepiekrīti, ka tādi paši likumi būt ekstrapolējami uz visu pārējo dzīvi. Tas notiek tieši tādā pašā veidā, kā ir iespējams spēlēt šahu, nepiekrītot, ka šīs spēles likumi būt jāņem kā reālas militāras stratēģijas paraugs.

Vēl vairāk, papētot zinātni kopumā, kļūst skaidrs, ka nekā tāda kā vienotas zinātnes filozofijas nemaz nav. Katrā zinātnes nozarē ir savi akceptētie standarti, kuri atšķiras tieši tāpat, kā atšķiras pašas zinātnes nozares.

Kad Ņūtons publicēja savu galveno darbu fizikā, Principia Mathematica, viņš tajā savu aprēķinus izskaidroja, izmantojot bezgalīgi mazo lielumu matemātiku. Tajā pašā laikā, grāmatā publicētie rezultāti bija iegūti izmantojot Ņūtona paša izgudrotos diferenciālrēķinus un integrālrēķinus, jo tie bija lietošanā ērtāki. Tomēr Principia Mathematica tie neparādās, jo Ņūtons baidījās, ka tādā veidā pamatoti rezultāti viņa kolēģiem varētu nelikties pietiekoši pārliecinoši un "zinātniski". "Bezgalīgi mazie lielumi" bija tā laika pazīstamāka metode, kuru jau bija zinātnē izmantojuši arī citi. Tagad mēs zinām, ka "bezgalīgi mazo lielumi" ir vēl nekorektāka metode par Ņūtona paša izgudroto (kura arī, starp citu, tika formalizēta tikai 19.gs - līdz tam tā bija ne mazāk matemātiski nekorekta). Tomēr tā strādāja. Vēl šodien vidusskolā u.c. fizikas stundās runā par "bezgalīgi maziem lielumiem", kaut arī no matemātiskas viedokļa tādam jēdzienam nav jēgas. Kas ir pieņemams fizikā, nav pieņemas matemātikā.

Tādās zinātnēs kā psiholoģija svarīga ir ne tikai iegūto rezultātu atbilstība formāliem zinātniskiem kritērijiem, bet arī veselajam saprātam. Neviens nopietni neņemtu psihologu, kurš paziņotu, ka viņa eksperiments parāda: 99% amerikāņu ir sātanisti - pat gadījumā,ja tāds eksperiments būtu ticis spīdoši veikts. Viņu turēs aizdomās par vārda "sātanists" neordināru izpratni un tamlīdzīgi kritizēs. Tajā pašā laikā kvantu fizikā tāda prasības nav. Tur eksperimentāli pierāda neintuitīvus rezultātus (piemērs - Einšteina-Podoļska-Rozena paradokss), un neviens mūsdienās par to vairs neuztraucas. Kas ir pieņemams fizikā, nav pieņemams psiholoģijā.

Nav veida, kā formalizēt induktīvo inferenci. Jebkuri zinātnes izteikumi, kuri balstās uz varbūtībām, ir spiesti izmantot veselo saprātu, lai noskaidrotu, kādas varbūtības ir vērā ņemamas, un kādas nav. Nav nekādu veidu, kā formāli pierādīt, ka no tā, ka līdz šim katru rītu ir bijusi novērojama Saules uzlēkšana, var izdarīt secinājumus, ka tā būs novērojama arī nākošajā rītā.

Neeksistē kaut kas tāds kā vienota "zinātnes metode". Ir daudz metožu. Nav pat pierādāms, ka tās visas būtu formāli algoritmizējams kā Dekarta piedāvātā, iespējams, tās nevarēs iztikt bez tīras intuīcijas.

Jā, eksistē daži pamatprincipi, kā Okamas asmens un Popera izvirzītais falsifcējamības kritērijs, kuri tiek ievēroti. Bet pat šie principi nav nekādi akmenī cirstie; eksistē pretpiemēri. "Many-worlds" kvantu fizikas interpretācija, kā arī citas interpretācijas, kuras noraida viņu funkcijas kolapsu, pēc Okamas asmens principa ir labākas nekā tādas, kurās šāds kolapss ir vajadzīgs kā papildus teorijas elements. Tomēr ne visi tās ir gatavi atzīt. Stīgu teorija pagaidām neizvirza testējamus un falsificējamus rezultātus, tomēr ir daudz fiziķu, kuri ar to nopietni nodarbojas, un tā ir saņēmusi milzīgu finansējumu.

Tāda eksotiska “lielā” ideja kā Bora komplementaritātes princips - lai arī tāda principa pieņemšana vai noraidīšana var spēlēt lielu lomu filozofijā - praktiski neko nav devis ne tā piekritējiem, ne arī kavējis ar teorētisko fiziku nodarboties tā noliedzējiem. Vēl jo vairāk, pats princips ir tik neskaidri formulēts, ka tā apstiprināšanas vai noliegšanas kritējus nav iespējams konkretizēt.

Pēc manām domām, vissekmīgākais "princips" zinātnes vēsturē ir izrādījies tīrs empīrisms, tātad faktiski jebkāds augstāku principu trūkums. To pierāda zinātnes vēsture, kurā empīriskā pieeja jaunu teoriju izvirzīšanā pārliecinoši vinnē vispārēji teorētisko pieeju. Empīriskajā pieejā balsoties uz eksperimentu rezultātiem tiek mēģināts radīt tos izskaidrojošu teoriju. Teorētiskajā pieejā balsoties uz vispārēju principu, notiek mēģinājums izskaidrot faktus. Tieši teorētiskajā pieeja ir ”filozofiska”, un cilvēces vēsturē, nepietiekamu faktu, bet pietiekama domātāju skaita apstākļos tā ir bijusi daudz, daudz populārāka. Pie visa tā, šis dažādās senās eksotiskās idejas uz mūsdienu zinātnes attīstību parasti ir atstājušas vai nu minimālu, vai arī vispār nekādu iespaidu.

Šajā sakarā labs piemērs ir savulaik milzīgas cīņas izraisījusī Visuma izcelšanās teoriju sadursme. Vienā pusē bija tie, kuri Visuma izplešanos skaidroja kā Lielā Sprādziena sekas. Otrā pusē bija tie, kuri pieturējās pie Stingrā Kosmoloģiskā principa: "The Universe observed from every point, in every direction, and at every time looks roughly the same." Vārdu sakot, visums ir bezgalīgs laikā un telpā, un tam nekad nav bijis gala un sākuma. Lai izskaidrotu Visuma izplešanos, viņi bija spiesti izgudrot teoriju, ka tāda izplešanās notiek un notikusi vienmēr, tomēr Visums no tās nekļūst "retāks", jo viela mēdz "nejauši" rasties vakuumā pati no sevis. Diemžēl nekas tāds netika eksperimentāli apstiprināts (suprise, suprise). Vēl vairāk - tādu objektu kā kvazāru novērošana apstiprināja, ka Visums pagātnē ir bijis savādāks. Šodien Lielā Sprādziena teorija (un līdz ar to Visuma galīgums vai cikliskums laikā) ir gandrīz vienbalsīgi atzīta.

Protams, ka ir iespējams iedomāties arī pretpiemērus - kuros "dievišķa" principa likšana pirmajā vietā ir attaisnojusies - bet tādu būs daudz mazāk. Viens pretpiemērs ir Kopernika heliocentriskais Visums. Viņš Saules sistēmas uzbūvi padarīja daudz vienkāršāku un harmoniskāku, izvairoties no epicikliem, kuri bija vajadzīgi Ptolemaja Visumā. Success? Not really so. Pirmkārt, "daudzstūru mehānika" Kopernika modelī izrādījās skaista, bet pilnībā no gaisa pagrābta un nepareiza. Otrkārt, Kopernika modelis bija tik neprecīzs, ka mūsdienās vispār netiku pieņemts kā eksperimentāli neapstiprināms, līdz pat Kepleram, kurs ieviesa eliptiskās orbītas.

Ir tāda anekdote, kurā žurnālists intervē slavenu zinātnieku (vai arī filozofu?). Žurnālists "Kāda tad īsti ir filozofijas loma zinātnē?" Zinātnieks: "O, par lomu varētu daudz runāt..., bet galvenais - lai netraucē." Pie tā arī paliksim. Filozofiem nevajag traucēt tos, kuri nodarbojas ar zinātni. Ja vispār ir jābūt kaut kādai savstarpējai ietekmei, tad tai ir jānāk pretējā virzienā.

Paldies Gnidrologam par diskusijas uzsākšanu. Brīdinājums: daļa izmantoto faktu nav pārbaudīti un tajos ir iespējamas kļūdas.

tl;dr versija: Racionālisms un zinātne nav viens un tas pats; filozofijai vajag izvairīties ietekmēt zinātni.
Atgriezties augšā
Apskatīt lietotāja profilu Sūtīt privātu ziņojumu Apmeklēt ziņotāja mājaslapu  
mindbound
Kārtībnieks


Dzimums: Dzimums:Vīrietis
Vecums: 30
Pievienojies: 03/08/2007
Ziņojumi: 4794
Cepumi: +91/–47
Atrašanās: N/A

PaziņojumsZiņots: Sv 09 Maijs, 2010 18:44   Atbildēt ar citātu

RavenX uzrakstīja:
Iracionāla rīcība parasti nav par sliktu pašam tās veicējam vai citiem tās skartajiem.
Šis gan prasīt prasa paskaidrojumu.

EPR paradokss nekad nav ticis demonstrēts eksperimentāli. Morāli un ētiku ir iespējams formulēt un pamatot ar racionālas sistēmas palīdzību. Zinātne bez racionalitātes tomēr nav iespējama, un reliģiozu zinātnieku piesaukšana nav īsti labs arguments - ja zinātnieks ir dievticīgs vai mistiķis, viņa zinātniskais darbs būs zinātniskais darbs tik ilgi, kamēr šīs viņa iracionālās idejas parādīsies tikai viņa personiskajos uzskatos un neietekmēs šo darbu; otherwise, Buiķis.

Tie visi ir tikai viena teikuma iebildumi/piebildes bez pamatojuma; ja Tev rastos iebildumu pret, savukārt, kādu no tiem, varu izvērst pēc vajadzības.

_________________
This user has gone absent for indeterminate time due to excess BS content in system.
Atgriezties augšā
Apskatīt lietotāja profilu Sūtīt privātu ziņojumu Sūtīt e-pastu  
RavenX
Daudzrunātājs


Dzimums: Dzimums:Vīrietis
Vecums: 34
Pievienojies: 20/01/2009
Ziņojumi: 999
Cepumi: +26/–2

PaziņojumsZiņots: Sv 09 Maijs, 2010 18:59   Atbildēt ar citātu

Bija domāts: "Iracionāla rīcība parasti nāk par sliktu pašam tās veicējam"
Atgriezties augšā
Apskatīt lietotāja profilu Sūtīt privātu ziņojumu Apmeklēt ziņotāja mājaslapu  
mindbound
Kārtībnieks


Dzimums: Dzimums:Vīrietis
Vecums: 30
Pievienojies: 03/08/2007
Ziņojumi: 4794
Cepumi: +91/–47
Atrašanās: N/A

PaziņojumsZiņots: Sv 09 Maijs, 2010 19:02   Atbildēt ar citātu

Heh.

_________________
This user has gone absent for indeterminate time due to excess BS content in system.
Atgriezties augšā
Apskatīt lietotāja profilu Sūtīt privātu ziņojumu Sūtīt e-pastu  
RavenX
Daudzrunātājs


Dzimums: Dzimums:Vīrietis
Vecums: 34
Pievienojies: 20/01/2009
Ziņojumi: 999
Cepumi: +26/–2

PaziņojumsZiņots: Sv 09 Maijs, 2010 19:13   Atbildēt ar citātu

Buiķa proponētās teorijas nav "zinātne" vairāk tāpēc, ka zinātnieki tās par tādām neatzīst, nevis kaut kādu objekltīvu iemeslu dēļ.
Atgriezties augšā
Apskatīt lietotāja profilu Sūtīt privātu ziņojumu Apmeklēt ziņotāja mājaslapu  
mindbound
Kārtībnieks


Dzimums: Dzimums:Vīrietis
Vecums: 30
Pievienojies: 03/08/2007
Ziņojumi: 4794
Cepumi: +91/–47
Atrašanās: N/A

PaziņojumsZiņots: Sv 09 Maijs, 2010 19:23   Atbildēt ar citātu

Buiķa proponētās teorijas nav zinātne galvenokārt tādēļ, ka atliek tikai ciešāk ieskatīties, lai redzētu, ka tās, for the most part, ir standarta Rietumu mistiskā tradīcija à la Blavatska, kam apvilkta plāna pseidozinātnes čaula. Ja dažādas fringe theories vēl atļauj vismaz rūpīgu novērtējumu no zinātnes puses, buiķiāde neprasa pat to.

_________________
This user has gone absent for indeterminate time due to excess BS content in system.
Atgriezties augšā
Apskatīt lietotāja profilu Sūtīt privātu ziņojumu Sūtīt e-pastu  
Gnidrologs
Lielrunātājs


Dzimums: Dzimums:Vīrietis
Vecums: 34
Pievienojies: 18/03/2008
Ziņojumi: 2660
Cepumi: +86/–28
Atrašanās: kūrortpilsēta

PaziņojumsZiņots: Pm 10 Maijs, 2010 19:00   Atbildēt ar citātu

RavenX uzrakstīja:
Bija domāts: "Iracionāla rīcība parasti nāk par sliktu pašam tās veicējam"

Mīlestība ir racionāla? Draudzība? Līdzjūtība? Es saprotu, ka to vēl var par tādu atzīt no šauri darviniskām pozīcijām, kas skar vienas konkrētas cilts/sugas iekšējo kohēziju, kura ir noderīga priekš izdzīvošanas naidīgā vidē, bet attiecībā uz mūsdienu Rietumu sabiedrību?
Citāts:
Racionālisms un zinātne nav viens un tas pats; filozofijai vajag izvairīties ietekmēt zinātni.

Tieši tā. Pliks empīrisms > racionālisms. Tikai tāpēc, ka kaut ko var loģiski pamatot, nenozīmē, ka tā ir patiesība vai pat, ka tam ir kaut mazākais sakars ar realitāti. Tas nenozīmē, ka racionālisms un zinātnes metodes nepārklājas, tikai to, ka tās ir divas dažādas lietas.
Atgriezties augšā
Apskatīt lietotāja profilu Sūtīt privātu ziņojumu Apmeklēt ziņotāja mājaslapu  
farizejs_
Runātājs




Pievienojies: 12/04/2009
Ziņojumi: 234
Cepumi: +2/–4

PaziņojumsZiņots: Pm 10 Maijs, 2010 21:43   Atbildēt ar citātu

..perversa ir pati šo pētījumu un atklājumu loģika, jo tā ir zinātnes loģika.

:DDDDDD
labi labi- doma nav mana- umberto eko.
bet , PROTAMS, piekrītu.

p.s. mīlestība- kā to saprot ikdienā- nav iracionāla. tā ir energoatkarība, pēc būtības magnetisms. draudzība ar ir racionāla- jūs tak šeit veidojat uz nosacītas draudzības pamata laukumu- LAI KATRS INDIVIDUĀLI VARĒTU IZTEIKTIES( un lieks te patētisms)-
tā ka iracionālā dabā ir baigi maz. praktiski nemaz.
iracionālajam ir nepieciešama neitrāla plakne- kad neviens nav pārāks. UN TAD VĒL JĀBŪT VĒLMEI. a tas praktiski tikpat kā nekad nav.

un zinātne nekad to neizskaidros- zinātne neredz atsevišķa individa tieši šo potencionālu un reāliju- redz daudz ko- bet pateikt, kāpēc viens spēj pievilkt kā rūdas kalns cilvēciņus- a cits ne- nespēj- resp- pamatot nespēj- tikai skatīties un brīnīties.
domāju, ka šo neatklās nekad- jo tas būs vnk FINITA LA COMEDIA- ja šo pierādīs.grin


Pēdējo reizi farizejs_ rediģējis Pm 10 Maijs, 2010 21:50; kopsummā mainīts 1 reizi
Atgriezties augšā
Apskatīt lietotāja profilu Sūtīt privātu ziņojumu  
mindbound
Kārtībnieks


Dzimums: Dzimums:Vīrietis
Vecums: 30
Pievienojies: 03/08/2007
Ziņojumi: 4794
Cepumi: +91/–47
Atrašanās: N/A

PaziņojumsZiņots: Pm 10 Maijs, 2010 21:50   Atbildēt ar citātu

I smite thee with the great sword Cluebringer.

Kas attiecas uz Gnidrologa teikto, tad racionālisms, protams, nav ekvivalents ar zinātni, taču, manuprāt, ir tai nepieciešams, which still holds the point.

_________________
This user has gone absent for indeterminate time due to excess BS content in system.


Pēdējo reizi mindbound rediģējis Pm 10 Maijs, 2010 21:53; kopsummā mainīts 1 reizi
Atgriezties augšā
Apskatīt lietotāja profilu Sūtīt privātu ziņojumu Sūtīt e-pastu  
mindbound
Kārtībnieks


Dzimums: Dzimums:Vīrietis
Vecums: 30
Pievienojies: 03/08/2007
Ziņojumi: 4794
Cepumi: +91/–47
Atrašanās: N/A

PaziņojumsZiņots: Pm 10 Maijs, 2010 22:03   Atbildēt ar citātu

Teiksim, ģenerēt psihiatriskās slimnīcas pacientu līmeņa nonsensu.

_________________
This user has gone absent for indeterminate time due to excess BS content in system.
Atgriezties augšā
Apskatīt lietotāja profilu Sūtīt privātu ziņojumu Sūtīt e-pastu  
<< Iepriekšējā tēma Parādīt paziņojumus no iepriekšējā:    Nākamā tēma >>
Iesniegt jaunu tēmu    Atbildēt uz tēmu    Sākums -> Forums -> Filosofija Visi laiki norādīti GMT + 3 Stundas
1 no 1 lapām

 
Pārlekt uz:  
Tu nevari pievienot jaunus tematus šim forumam
Tu nevari atbildēt uz tematiem šajā forumā
Tu nevari mainīt paziņojumus šajā forumā
Tu nevari dzēst paziņojumus šajā forumā
Tu nevari balsot aptaujās šajā forumā



© ankh.lv 2006-2017