Ankh Tumšās kultūras portāls
 Sākums   Forums   Raksti   Galerijas   Kalendārs   BUJ   Meklēt 
Skatīt privātās ziņasPieslēgties, lai pārbaudītu privātās ziņas   ReģistrētiesReģistrēties   Pieslēgties ar savu lietotājvārduPieslēgšanās
Svētnīca

 
Iesniegt jaunu tēmu   Atbildēt uz tēmu    Sākums -> Forums -> Mūsu gara darbi -> Mūsu proza
<< Iepriekšējā tēma Parādīt paziņojumus no iepriekšējā:    Nākamā tēma >>
Autors Ziņojums
I
Runātājs


Dzimums: Dzimums:Vīrietis
Vecums: 30
Pievienojies: 15/06/2010
Ziņojumi: 354
Cepumi: +5/–4
Atrašanās: Rīga

PaziņojumsZiņots: Tr 05 Okt, 2016 19:01   Atbildēt ar citātu

“Svētnīca”





Nāve un skumjas
Tik sapņi tas viss

Rīt
Mēs īstenosim tos
Kopā


Viņas iepazinās. Pēc tam sāka dzīvot kopā. Visgrūtāk jau bija paturēt prātā visus daudzos sīkumus, izprast otras ikdienišķās komforta zonas prasības. Ziedi vāzē uz palodzes, kārtība un tīrība, mīksti paklāji, pūkainas sedziņas, zīmējumi uz sienām.

Viņai patika visu aizkraut ar grāmatām, bibliotēka vienmēr ir par tālu, lai dotos pakaļ Aspazijai, Gētem un Mārai Zālītei.

Taču principā vakaros mēs darījām vienu un to pašu – ar lielu, kūpošu tējas krūzi sēdējām pie milzīga koka rakstāmgalda, datorā rakstījām darbus. Vēl ir laiks tikt pie doktora grāda, vēl ir laiks.

Mūsu mīlestības dzeju mēs rakstām viena otrai un pēc izlasīšanas izmetam miskastē. Jūtas mainās kā Jūras šalkoņa – mazie vilnīši: “Piedod, lūdzu, man nebija spēka aiziet uz veikalu, uznāca vēlme mesties 24. autobusā un vērot horizontu, pēc tam laimīga vilkos mājās, Tu saproti”, taču Jūras dibens paliek tāds pats – klusa šņākoņa, auksts, auksts, dzīvinošs klusums, kas pārmāc visu.

Mēs kopā daudz klusējam. Katra savā istabā. Katra savā Daugavas pusē – Man patīk Bolderāja, viņai Mangaļsala. Reizēm tik ļoti gribas uzrakstīt papīra vēstuli cilvēkam, kas dzīvo ar Tevi vienā dzīvoklī, ka Tu sailgojies pēc privātmājas ar tērauda pastkastīti.

Vajag, vajag mašīnu, saulīt. Ielekt sagrabējušā Mazdā, aiztriekties uz Ogri, uz Jelgavu, uz Lielupi.

Tu jau zini, manam tēvam ir villa Lielupē. Taču es viņam Tevi rādīšu tikai tad, kad būsim apprecējušās. Precēsimies tad, kad būsim labi, sabiedrībā godājami cilvēki, kuriem piesūta uz e-pastu ielūgumus, kuri sākas ar tekstu: “Ļ. Cien”.

Vispār jau ar to arī ir par maz. Man tēvam būs jāskaidro, kāpēc tieši Tu. Kā Tu mani atbalsti, pabaksti, motivē, iedrošini. Kā es Tev “piedraudu” no rīta aizvest uz darbu ar mašīnu, lai Tu atcerētos, ka vispār jau Tu arī māki braukt, tikai jāiedzer tēja.

Vakari sākās ar ilgošanos, ar to, ka es ideāli zināju Tavu dienas ritmu, kurš parasti pilnībā nobruka kādu spontānu, sajūsmas pilnu vēlmju īstenošanas ietekmē. Tāpēc jau mums ir savas divas istabas. Tāpēc jau es negaidu Tevi mājās ar vakariņām. Mēs esam ļoti autonomas, klusas, introvertas. Mēs esam divdesmit metru attālumā, taču pa vidu ir tik laba siena, ka man nav jāklausās Tavā istabā datora klaviatūru klabam.

Laba īpašība ir zināt, kad atnākt, uzsākt sarunu, kad aiziet, just, kad pietiek. Klusums un vienatne ir viss. Tu smaidi maz, taču patiesi.

Tu man nepārmet, ka neņemu Tevi sabiedrībā zem rokas, ka nestaigājam vienādas krāsas svārkos un kleitās, ka mums nav saskaņoti aksesuāri. Balta lentīte pie somas, sarkana lentīte pie zābaciņa. Kopā mēs esam par dzīvību uz baltas lapas.

Visi mīļvārdiņi ir labi, taču mēs esam noslēgtas – sabiedrībā esam divas individualitātes, kuras darbojas atšķirīgās interešu sfērās, ir ar atšķirīgiem uzvārdiem, mīļākajiem restorāniem, atšķirīgu draugu loku, kas tikpat kā nepārklājas. Cieņa un gods.

Jāpatur iekšējais bērns sevī, taču arī iekšējai pensionārei jādod vieta uz soliņa. Man patīk Tev pazīlēt, patīk spēlēt cūkas kapos. Patīk lotto, domino un sarunas par skaisto jaunību.

Šajā stāstā viss ir garlaicīgi. Mēs tikai mīlam, strādājam, elpojam gaisu, dažreiz pasmīnam. Tas arī viss. Mums maz vajag – klusumu, mieru, skaistumu.

/Domājot par Martu/
Atgriezties augšā
Apskatīt lietotāja profilu Sūtīt privātu ziņojumu  
<< Iepriekšējā tēma Parādīt paziņojumus no iepriekšējā:    Nākamā tēma >>
Iesniegt jaunu tēmu    Atbildēt uz tēmu    Sākums -> Forums -> Mūsu gara darbi -> Mūsu proza Visi laiki norādīti GMT + 3 Stundas
1 no 1 lapām

 
Pārlekt uz:  
Tu nevari pievienot jaunus tematus šim forumam
Tu nevari atbildēt uz tematiem šajā forumā
Tu nevari mainīt paziņojumus šajā forumā
Tu nevari dzēst paziņojumus šajā forumā
Tu nevari balsot aptaujās šajā forumā



© ankh.lv 2006-2017