DarkTrance „Beyond The Gates Of Insanity” 2009 (Ukraina)

Poga

Psihopātisks disks, jāsaka, un pilnīgi atbilst tā nosaukumam. Es nezinu, no kura gala sākt, raksturojot šo disku, jo pašu mūziku apstāstīt ir pavisam grūti – pirmā dziesma man izklausās pēc sludge/post rock mūzikas apvienotas ar ļoti primitīvu, mazliet neattīstītu black vokālu, kas sākumā mani kaitināja, mazliet tracināja. Nu, iedomājieties lēnākus Tesa rifus apvienotus ar tādu vokālu, ka izklausās, ka kāds spīdzina mazu blekeri un viņš vienkārši spiedzoši klaigā. Bet, jāsaka, ka kaut kādā brīdī man ļoti iepatikās tas neatlaidīgais vokāls kontrastā ar diezgan ciešamo fona mūziku. Savādi, jo dziesmas sākumā es biju pārliecināta, ka man tas nekad neiepatiksies. Dziesma attīstās, aug, apaug, vēlāk spiegšanu nomaina pat mazliet tīrais vokāls, kas nav nemaz slikts. Nākamā dziesma atkal aiziet kosmosā – rifu struktūra un vokāls mazliet velk pēc Todtgelichter, kas ir diezgan sakarīga vācu black grupa.
Taču pēkšņi vokālajās partijās parādās šausmīgi sērīgi un dziļi growl, tiešām ārprātīgi izklausās. Un tā, šis ukraiņu pusis Dmitrijs viens pats visu šo albūmu piespēlējis pilnu ar negaidītiem pagriezieniem un mūzikas žanru musturojumiem. Katra dziesma ir pilnīgi cits stāsts – trešā dziesma („Don’t want to miss you”) jau atkal pārsteidz ar pavisam citu attieksmi, jo tajā mūzika ir sērīga un tādi paši ir tīrie/kliedzošie vokāli. Vispār, es tagad varētu par katru albūma dziesmu aizrakstīt vairākas rindkopas, bet es nevēlos, lai potenciālie klausītāji pazaudētu visu pārsteiguma momentu. Teikšu īsi – šis albūms ir ļoti pārsteidzošs un aizkustinošs savā raksturā. Un paturot prātā to, ka tas viss nāk no viena cilvēka izdomas un emocionālās spriedzes, tas iegūst pavisam citu nokrāsu. Albūma vāciņš, starp citu, ir ļoti skaistos tumšzaļos toņos ieturēts, bet dziesmām katrai ir sava krāsa, un galu beigās tā katra individuāli ienes klausītāju tumšā transā.

BladeOfDarkness

Uzrakstīts pa smuko Smile

Arī labi, ka no apraksta varu secināt, ka man šim diskam jāmet liels līkums - man pietiek, ka vienmēr rodas ''ka metīšu ar to kas pa rokai'' sajūta ikreiz, kad Tesas buņģieris paver mūli Wink